The only moment we were alone

Bet ir kaut kā dīvaini mājās vienai.
Bet nav arī slikti, vari mierīgi aiziet savu cigarellu nopīpēt, iznākt no dušas pilnīgi bez nekā un netaisnot matus.

jāmācās. negrib. nevaru. būšu alkoholiķe/bomze.

ok, jābeidz depresoties ar kādu skābekļa devu. rīt- airēt!

This is too freakin' searious!

Manai māsīcai, ar kuru es tusējos teltīs vasarā, karoč, gandrīz VIENAUDZEI, ir stāvoklis. Nu.. TAS! Tikko skatījos kāzu bildes.

ooo faaak, oooo faaaak!!!!!!!!

nu ko, gaidu bildinājumus!

wow, izmeta mani no visurienes. Zīmīgi, ka vakar noņēmu gredzenu. Lai gan nē, es jau nepamanīju, kurā brīdī izmeta.

Lab, lai arī cik ļoti gribētos pagruzīties un paskumt, nesanāks, jācenšas pa visiem lāgiem galvā iebāzt literatūras sūdus, ezeriņa daiļradi un citas lingivstikas muļķības, kuras man nekad dzīvē nebūs vajadzīgas, bet, redz, valdībai gribas, lai es 19 gadu vecumā to zinu.
kur nu vēl izlaiduma klišejiskās runas un pārējās stulbības.

Pēc mēneša es būšu viens varen laimīgs cilvēks. un cerams, ka ar A ķīmijas līmeni kabatā. I said it out loud, wow!

Da nu kā lai piespiežas mācīties, ja apkārt ir stilīgi čaļi, ar kuriem braukt uz jūru, Baltezeru un vēl nez kur!

Norm eksis, runāšanu reāli pati sev izčakareju, protams :D

enīveiz, laba diena. Laba dzīve. Ai, un atkal- MĪLU savu klasi, viņi ir TIK stilīgi cilvēki. Un visvairāk man kaitina, ka es nesaprotu, ka tas viss ir beidzies. Man vēl nav aizgājis un daudziem ne tik. Man liekas, ka izlaidumā būs jāraud. Ja ne tajā ofišal daļā, tad pie kādas Egona Reitera mp3 balādes, bigbenda asaru gabala vai karaokes gan, tā būs varen laba balle.

VISS BŪS LABI. BŪS un viss.
^^

man ir vienkārši labākā klase, labākā skola, labākais pirmās klases bērns un pēdējais zvans.

Un tik ļoti žēl, ka pēdējais. Jo es esmu pamatīgi iemīlējusi to visu, ko nāksies atstāt. Bet ir labi, ka dažas lietas var paņemt līdzi :)

Johooo, tagad tik jānosper mammai kruts krievu šņabis un aidā uz Trapāna sporta kompleksu!

un JES, man būš diploms par krutām atzīmēm :D

Imants Kalniņš ir baigais maita, vai zin.
Šitādas dziesmas sarakstīt.
Šitik daudz likt man ne par ko asaras liet.

Katrā ziņā es noteikti zinu, kādas multfilmas skatīsies mani bērni, un tie noteikti nebūs japāņu idiotiskie anime vai vēl nez kādi smadzeņu drāšanas brīnumi.

Ir kaut kas maģisks tur. Ir tas.. nu kā to sauc- aizskar dvēselē stīgas? Jap, pat tādiem monstrīgiem eksaktantiem kā man.

Abi divi augu dienu kopā nesanāk,
Abi divi augu dienu kopā nesanāk.

Tāda baigi galvā izdrāzta jūtos. Ko tai dzīvei no manis vajag.. Nu lai paņem un vācas.

Um, enīvei, tā kā es esmu cītīgi pievērsusies savam mediķa karjeras sapnim, tad nepietiek daudz laika kalt diktatoriskus plānus- kā iznīcināt Ķīnu, nogalināt 1/3 Āzijas hordas iemītniekus un tamlīdzīgus pidarus(lietosim šo izteigsmīgo vārdu par godu svētkiem). Bet jā, vajag, vajag tikt no viņiem vaļā, mazāk skābekli tērēs, mazāk sliktu šņabi dzers un mazāk smirdēs.

tukša galva, galīgi tukša galva.

so long, suckers!

akdievs, jēzu kristu, svētais grāl, kā man ir līdz aknām, nieru garozām un citiem svarīgiem orgāniem tā sasodītā ķīmija!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!


un latviešu valoda! es vienkārši nesaprotu, šis sandriskais priekšmets pat ķīmijā prot čakarēt cilvēkiem dzīvi!

reducēšanās/reducējas, reducējies/reducētājs..
Elements, kurš reducējas, ir oksidējies reducēšanās procesā un to sauc par oksidētāju.
I mean- KĀPĒC? VĀCIES uz savu stulbo baltu filoloģiju, lingvistika, un liec mierā normālus priekšmetus!

Cik vakardiena bija stilīga!

Nozagu Valmierā alus kausu(tādu labu, līdzīgu beļģu alus glāzēm), bradājos pa Gauju, blā blā, norm. A tad sākās dienas osom daļa:
kūl laiks, jālaiž kaut kur ar ričukiem. aizlaižam uz Ķīšezeru. Tur gulbis. Un gulbis fakin neiet prom! Mēs tikai ejam tuvāk, a šim pilnīgi nospļauties :D tas bija wow, wierd- cirka gulbis o.O
Tad bija nais saulriets un tad sākās BAAAAAAM pērkonZ un zibens un braukšana ar ričukiem mājās :D

Tā gaidīju pirmo pērkonu.. Ļoti, ļoti, ļoti. un jau aizmirsusies bija tā sajūta- salīt siltā lietū. om nom nom.

Labi, es jūtos labi. Nesaku, ka arī turpmāk jutīšos. Bet tagad jūtos un gaidu. Paldies.

Tagad jādodas atkal mācīties. Es daudz mācos. Tiešām, visās brīvstundās mācos, ķīmiju, bioloģiju un no piektdienas arī matemātiku. Medicīna, es nāku!

ps. oh, well, rīt ārsC. mēēēēēn.. vairs nemaz nav tik labi :D

Nav labi.
Ir slikti.

Jāsaka Senekas domātais: Domas par sāpēm ir ne mazāk mokošas par pašām sāpēm.

Gribas jau mazināt. Bet negribas lūgties. Negribas mākslīgi.

Nu gan derības uzradās!
Jāiet paskriet, lai galva pavēdinās un jāsāk apsvērt visas savas priekšrocības un jāgudro stratēģija! Cerams, ka gadiem ilgā Total war spēlēšana noderēs.

Vīriešu krekls? Mežģīņu apakšveļa? Putukrējums? Vīns? Kokosriekstu ķermeņkrēms? Vēl kaut kas klišejiski uzbudinošs?
nu kā lai izlemj, kas strādās vislabāk??

Par uzvaru!

Tā, sēžu skolā, gaidu kori un ņemos ar aminoskābēm, apnika.
Tak jāpiefiksē savas vnk awesome Lieldienas, kamēr vēl nav aizmirsies.
Tātad, kā nu vēl foršāk iesākt Lieldienas, ja ne klusajā sestdienā sēsties pie pokera galda, malkot tonika/laima/šņabja kokteiļus un svinēt kluso vai kādu tur vēl sestdienu!
Protams, pa vidu vēl jāizcepj pica un meduskūka,tas gan prasīja ilgu, ilgu laiku. abas laikam sanāca tīri labas, jēj for me. ā un ha, vēl es paspēju pat ieiet piena vannā :D

uun tad jau Lieldienas bija ar joni sagaidītas! jāsāk krāsot olas. nu ziniet, ja jums kāds čalis, kurš ar sniegadēli mēdz braukāties aiz mašīnas pa asfaltu mēģina iestāstīt, ka ar sarkano kāpostu un vēl visādiem sūdiem var awesome nokrāsot olas- tā NAV. bet es vismaz nereāli šūpojos, in your face, odi!
uun tad es devos velotripā uz Siguldu, bāc, Vidzeme, tik weeeeeeird.. bet riktīgi forši, biju purvā un ēdu olas(kopā apēdu 10) un kāpu kokā un dzēru bērzu sulas un gandrīz pat makšķerēju un daudz braucu ar riteni un biju kkādā dirsas alā arī, ai bāc, sākās koris, čāu!

karoče, LIELDIENAS IR AWESOME, paldies tev, Jēzu, ka tu tomēr esi Jahves dēls un viņš, kā jau nereāli kruts čalis, varēja tevi atdzīvināt un tagad mums ir šitādas fun brīvdienas!

Nedēļnieks ir beidzies.
Es jums iesaku šādu once-in-a-lifetime pieredzi, protams, bet no tā daudz pozitīvu atmiņu gaidīt nevar. Jo atmiņu vienkārši nav, lūk, ko izdara vodka un vēl visādi miljons dzērieni!

un pēc kaut kā tik jaudīga nevar būt nekas labāks par rehabilitācijas centru Ziemeļkurzemē. Ar kefīru, omes žoga labošanu, Heroes spēlēšanu, smieklīgām pūpolu plūkšanām un gaaaaariem skrējieniem gar un nedaudz arī pa jūru.
Tāpat es nu galīgi nevaru aizmirst vakardien saņemto dāvanu kasti ar lielāko pistāciju maisu un garāko vēstuli pasaulē. Nē, es jorpojām mēģinu atrast kādu vārdu, kas raksturotu manu pozitīvo izbrīnu, bet nekas vairāk par WOOOOOOOOOW man nenāk prātā.

Bet nu- sveika, Rīga! Tagad tik jāsagaida nauda un jālaiž dzīvē no jauna!

Ps. Jēzu Kristu, beidz čakarēt laiku, man ir jābrauc ar riteni uz Siguldu un jāiemācās iemest grozā, un jādzer rajonā aliņš, un jādara vēl visādas lietas, un TU, dude, man reāli traucē.

Runājot par negatīvām lietām.. es nezinu, es kaut kā veiksmīgi nobīdu viņas visas malā. Hate that. ir tak jādīlojas ar tām problēmam!

deeeiiim, nepaspēju izgulēt, sešdiennieks ir klāt u greipfrūtu liīeris arī, cheers!!!!

goddamit, beidzot mans piecdiennieks ir beidzies, bet es joprojām esmu pālīti nelielā :D
vispār, škutāns rulle un viss ir čill arī ar rīgas čomiem, bet nu.. Dundagā iet JAUDĪGI, ārprāts.

nedaudz parēķināju- šajās 5dienāsesmu nogalinājusi aptuveni 3 000 000 neironu, FAIL.

un boulingu es joprojām spēlēju riktīgi labi un ja viss mans 19 gadspaies šitādos priekos, tad ilgi es neizvilkšu :D

ok, jāiet izgulēt!

Karoče daudz laimes man un FAIL arī pie reizes.
Jā, blā blā, es pati esmu iedomīga, blā blā, bet nu tiešām, es nekad neesmu varēju atrast tādus.. krutus tusētājcilvekus, tāpēc, ka es visu laiku tusēju tikai ar tiem saviem fakin boifrendiem!!!!
un protams jānotiek ddebīlam paradoksam un visiem maniem kurtajiem drauģeļiem pēkšņi ir nereālās paģiras, vai arī vienkārši negribas.

un tāpēc es šovakar sēdēšu viena un dzeršu savus 5 l ar užavu, līdz man atmirs akna. Te tev nu bija, lielā ieskandināšana. Nē nu nav jau ko tēlot patiesībā, it's not me. man patīk snobiski lūrēt uz svešiem un nemaz nerunāt ar viņiem, sen jau tā ir iegājies. Insaidere, bļa.

Bet to es čista, škutān, atcerēšos. tā patiešām.

labi, eju mircināt aknu alkohola mērcē. rītdiena, dzimšansdiena, gan solās būt laba. beidzot būšu tur, kur man patīk būt vislabāk. Savā Dundagā, pie savas Dārtas un Elīnas, un Riharda. Tur ir awesome, tur ir kā mājās. Pie savējiem.

UPD: patiesībā arī boifrenda dēļ es vispār pametu savu idilli un atnācu uz Rīgu. un.. wow, man vajadzēja 3 gadus, lai šito saprastu(vai moš alkohols to sagudroja tagad manā vietā), bet es nožēloju, ka es tā izdarīju. Vajadzēja palikt.

Dude, cik piektdien labi piedzēros/izklaidējos :D hureeiii Vecenei un klasesbiedriem, kuri apvemj kaimiņu automašīnas un nesaprot, ka dzer tīru džinu!

tagad jāizdomā, kā labi noballēties dzimšansdienā. Jo nu beidzot ir tā jāizdara, vienmēr man ir bijušas kaut kādas divatā intimate dzimenes or smth, šogad lai iet savādāk.

vispār.. pirmā single dzimšanas diena kopš 14 gadu vecuma. hah, nē, man nav problēmas, kur nu.

ok, jāiet majonēze no galvas skalot laukā. literally!

Fuck daddy issues, apnikušas!

hei bet nu ko var darīt.
Kā gan var pietrūkt tas, kas nekad nav bijis?!
Laikam jau, ka var. Es arī ilgojos pēc kabrioleta, Givenchy kurpēm un personīgā baseina tīrītāja.

but I really miss my dad the most.

Laimīgi beidzās lietas un es esmu tagad skaidrāka, gaišāka, laimīgāka, smaidīgāka.. :)
jēj for clearness ^^

bet nu pietiks priecāties, laiks uzrakstīt eseju par dzīvības izcelšanās teorijām, edjukeišena un govermenta attiecībām in LV, dialogu un miljons debīlus uzdevumus krievu valodā, analizēt dzejoli un darīt vēl visādas garlaicīgas un smirdīgas humanitāras huiņas. -_-

Visu savu dzīvi es esmu savā bezapziņā, apziņā un pirmsapziņā necietusi botāniku.
Bet šovakar ir pavisam traki.

parasti ir tā, ka es daru visu, nu pilnīgi visu, pat nesu malku, lai tikai nebūtu jāķeras pie literatūras vai valodas mājasdarbu pildīšanas(tas, protams, notiek kādu reizi 3 mēnešos, kad uzdod kaut kādu projektu),
es pat nekad neļauju humanitāriem mācību materiāliem atrasties uz rakstāmgalda, bet.. Bet es nevaru, es vienkārši sāku meklēt analizējamo dzejoli, lai tikai man nebūtu vairāk jālasa par dihotomiem zarošanās veidiem, rizoforiem, aplanosporām un simpodiālām ziedkopām. Es jūtos tagad ļoti, ļoti neķītra, fui.

ārprāts, ja man būtu teikšana, nevienam nemaz i nemācītu lāčsūnas vairošanās ciklu, neliktu zināt, kas ir anterīdijs, arhegonijs un visādas citādas lietas, kuras ir tikpat bezjēdzīgas, kā Bībele!(nu lab, nav tik traki, es te hiperbolojos)

AUGI, EJIET DIRST!