The only moment we were alone

Es spēšu vēl tikai nedaudz. un atkal ir jādzer pretīgās zāles, nevis foršās, kur tikai ar sirdi slikti paliek.

Šī vairs nav vidusskola.
Un man vairs nav mārtiņa.

Divas lietas, kas man toreiz ļāva to pārdzīvot.

Davai, tough it out un.. Nu izaicinājumi, bļeģ, izaicinājumi.

Es zinu, ka tagad varbūt tas ir kas.. nenovērtējams, bet raudāt tāpēc, ka komandu pamet divi cilvēki (kuru vietā nāk citi, protams), laikam ir amazing un tikai ir pierādījums tam, cik labi kopā ir gājis. Cik daudz kopā ir padarīts un izcīnīts, cik daudz kopā ir smiets un raudāts. Un dzerts.

Visas atmiņas ar viņiem abiem skrien cauri prātam un smeldz. Tā smeldz.
Es varētu grāmatas pierakstīt ar to visu, dienām stāstīt to visu. Šo puišu dēļ man jau ir stāsti mazbērniem katram vakaram. Lielāko daļu no viņiem gan būtu mazbērniem labāk nestāstīt, he.

Mārtiņ un ansi.
Es nespēju savu pasauli iedomāties bez jums. Es nespēju iztēloties sevi pēc 10 gadiem bez jums. Es nespēju iztēloties savas kāzas, dzimšanas dienas un izlaidumus bez jums.
Es jūs abus ļoti mīlu un man 2015. gadā būs tetovējums ar SP zirgu.