The only moment we were alone

Es šodien gribu tikt ārā no mājas. Paņemt Gunta riteni un drāzties.. prom no Rīgas.

Bet šo to vajadzētu pamācīties un savākt māju, un SAGAIDĪT KAĶI ^^

Un, ja runājam par Mārtiņu- es esmu šausmīgi priecīga. Man liekas, ka pēdējoreiz mums bija šitik labas attiecības kādā 1. kursā (nu, farmācijā). Ir draudzīgi un rēcīgi, un galu galā- no visiem dzīvajiem pasaules cilvēkiem viņš mani pazīst vislabāk un spēj novērtēt to, kas es esmu. Tā kā jā. Izšķiršanās ne vienmēr dara ļaunu :)

Uzrakstīju Jānim garu vagīnvēstuli. Tādu pilnu ar emocijām un cukuru, un patiesībām. Stulbi ir tas, ka es noteikti visu dienu sēdēšu epastā un gaidīšu atbildi. :D Akkungs, sievietes. Žēl, ka estrogēnus nevar vienkārši.. Izsūkt ārā.
UPD: Es zināju, es vienkārši jutu, ka Tom Odell Another love man noderēs. Parasti dziesmas, kuras klausos vairāk kā 2 nedēļas katru dienu, man noder. Šodien tās vārdi perfekti raksturo manas sajūtas (dabīgi, ka tās, kas saistās ar Jāni), kā ar agdamu pa skaidru prātu. Tikai varbūt lietojot vārda "love" vietā, ko citu, ne tik lielu. Bet jā.

Cheers!

nu tad beidzot.
Beidzot tas ir noticis. Mani pasūtīja nahuj. Nu.. Kaut kam tādam bija kaut kad jānotiek, 10 gadus dzīvojos kā princese no viena pie otra.

Cik ļoti, ļoti, ļoti nelaikā nāk šis dzīves pārbaudījums. Nu tik ļoti.

Jā, bet labā ziņa- viss ir skaidrs.

Sliktā.. Sliktās gan jau vēl apkoposies. Jā.

Jā. Viss slikti. Ir tāds teiciesns. He.