The only moment we were alone

July 20th, 2010

July 20th, 2010

Add to Memories Tell A Friend
Pozitīvais bija tieši tik ļoti pozitīvs, cik vajadzēja, es darīju ļoti daudz lietu, kuras agrāk nekad pat prātā nebija ienākušas. Es pat nezinu, vai ir jēga iegrimt sīkumos, jo no rakstīšanas man sāktu sāpēt pirksti, pārāk daudz to ūberpozitīvo notikumu.

Katrā ziņā paldies kompānijai. Es ļoti ceru, ka Jēkabam un Lindai viss būs labi. Es arī ceru, ka man un Mārtiņam viss būs labi.

Kay, Simpsoni sākas, fui, tā dokumentu iesniegšana mani galīgi piebeidza. Bet ja nu kas, tad es vismaz tikšu baltu filologos, lol.

Ai bet pietrūkst jau tagad atkal. Tās pretīgās Salacgrīvas jūrmalas, cilvēku, kuri randomā uzpīpē ar tevi zaļo, pozitīvās gaisotnes, festu seksa un visas citas foršās lietas.. Vemšanas feikošana, nor tresīšana pie weird negro mūzikas, citu cilvēku alko zagšana, piedzeršanās 12os pa dienu, priedes dancināšana muse koncī.. gr, atkal gads.
Powered by Sviesta Ciba