The only moment we were alone

March 27th, 2010

March 27th, 2010

wanna be kūl

Add to Memories Tell A Friend
Karoče daudz laimes man un FAIL arī pie reizes.
Jā, blā blā, es pati esmu iedomīga, blā blā, bet nu tiešām, es nekad neesmu varēju atrast tādus.. krutus tusētājcilvekus, tāpēc, ka es visu laiku tusēju tikai ar tiem saviem fakin boifrendiem!!!!
un protams jānotiek ddebīlam paradoksam un visiem maniem kurtajiem drauģeļiem pēkšņi ir nereālās paģiras, vai arī vienkārši negribas.

un tāpēc es šovakar sēdēšu viena un dzeršu savus 5 l ar užavu, līdz man atmirs akna. Te tev nu bija, lielā ieskandināšana. Nē nu nav jau ko tēlot patiesībā, it's not me. man patīk snobiski lūrēt uz svešiem un nemaz nerunāt ar viņiem, sen jau tā ir iegājies. Insaidere, bļa.

Bet to es čista, škutān, atcerēšos. tā patiešām.

labi, eju mircināt aknu alkohola mērcē. rītdiena, dzimšansdiena, gan solās būt laba. beidzot būšu tur, kur man patīk būt vislabāk. Savā Dundagā, pie savas Dārtas un Elīnas, un Riharda. Tur ir awesome, tur ir kā mājās. Pie savējiem.

UPD: patiesībā arī boifrenda dēļ es vispār pametu savu idilli un atnācu uz Rīgu. un.. wow, man vajadzēja 3 gadus, lai šito saprastu(vai moš alkohols to sagudroja tagad manā vietā), bet es nožēloju, ka es tā izdarīju. Vajadzēja palikt.
Powered by Sviesta Ciba