The only moment we were alone

November 2nd, 2009

November 2nd, 2009

Add to Memories Tell A Friend
Visi raksta par brīvdienām, blā blā blā, tad man arī jāuzraksta.
Vispār nē, es tikko noskatījos House md 4. sezonas pēdējo sēriju un tā mani ļoti emocionāli iespaidoja un tas bija WoW, jo Hjū Lorijs reti kad ir tāds, kāds viņš bija.
Bet Black Adder un A bit of Fray and Laurie vienalga ir labāki.

Braucu(brīvdienās) ar riteni(ne ar tādu pseido debīlo ar groziņu, bet vienkārši norm riteni) un klausījos Rudens Ogli un bija visādi koki un tā ļoti mākslinieciski skaisti un vispār pacilāti. Rīgā gan rudeni neredzeju, laukos gan ir. Man ir nenormāli forši lauki.
Tad, protams, es kārtīgi pajautrojos Mellužos un tamlīdzīgi un bija jau ļoti jauki viss, bet īsi, ātri jau pienāca skola.
Vispār tās visas jaukās lietas, nu, attiecības un tā, viņas jau ir kļuvušas tik pierastas un pašsaprotamas, ka vairs pat īsti nevar saprast, kuras ir pieminešanas vērtas un kuras nav. Jo ta jau ir ikdiena, lieliska ikdiena, vī ^^
Ā, bet, lol, ir gan kaut kas, ko es noteikti gribu atcerēties: salātu gatavošana 2 naktī.
Vēl es vakar negribēju alu, tas bija tā.. Weird. Jo es vienmēr gribu alu. Bet es vienalga divus izdzēru.

Stradiņu kursi bio un ķīm ir vienkārši.. aggghhhh, nu seksuāli pievilcīgi un loģiski, un nepārspīlēti, un tādi, ka es nevaru beigt bārstīt savas gudrības filosofiski politiskiem ļaudīm.
Tā droši vien ir gudra sajūta būt vienam no retajiem savā kursā, kurš ir informēts par OBV denaturāciju un proteīdu nozīmi membrānā.

Trešdien šoppings! Vīrietim alga, man visādas viltus izkrāptas naudas un stilizēts Gossip Girl veikalu skrējiens var sākties.
Powered by Sviesta Ciba