The only moment we were alone

October 6th, 2009

October 6th, 2009

Bite me!

Add to Memories Tell A Friend
Lūk, es patiešām nezinu, kā ir būt beigās, bet es varu teikt, ka būt vidū visur(VISUR).. tas nav patīkami.
Bet nekas jau īpaši tik tiešām nemainījās..
*Literatūra joprojām manā leksikā lielākoties(ir arī izņēmumi, tādi kā šodien iegūtais "Hellāda No Perikla Līdz Aleksandram") tiks apzīmēta ar vārdiem, kurus Kārlis Streips noteikti neļautu teikt savos raidījumos.
*Ķīmija un bioloģija joprojām ir stilīgāka.

Literatūras interpretācija ir lielākais blefs uzreiz aiz reliģijas. Un vispār, tie jaukie vecīši Ziedoņa dzejā ir tik lēni un nesteidzīgi osteoporozes un augsta asinsspiediena dēļ, nevis tāpēc, ka viņi būtu kaut kāda tur gara stara sastāvdaļa vai vēl nez kas.
Par Ziedoni runājot... brr, tik daudz vienā dienā.. Būs jārisina daudz, daudz, daudz ģenētikas uzdevumu, lai atgūtu dabisko līdzsvaru un harmoniju sevī.

Labi, tagad tātad laiks two and a half men sērijai, Gossip Girl sērijai, alēlēm, mutācijām un acetilēniem.
Powered by Sviesta Ciba