The only moment we were alone

Andrea Bočelli- besame mucho.
HA!

bet šodien gribas pie Jānīša, Q_Q

Šī noteikti ir.. divdomīga diena. Kā tajās dienās, kad tu domā par sevi kā gliemi. Tu mācies gliemju skolā un tev nekā nav un tu esi nekas, jo tad, kad tevi saspiež, paliek nekas, ne kaulu, ne kaulu plēvīšu, ne smadzeņu vai hipofīzes.
Cik šausmīgi ir būt gliemim.

Runājot pavisam par citām aigstākās raudzes domu druvām, respektīvi, teātri, tad būts jau gandrīz uz visu, uz ko vien ir gribēts būt! Vismaz DT noteikti. Jāpiemin tik Čehovs ar Kaiju(kurš DT esot draņķīgs o.O) un Idiots. Pēc tam varētu sekot Mazie laulību noslēpumi (ģirts, aggghhhhhrrrrr, ņam) un kāds Tenesijs.

Ā, boat that rocked ir lieliska filma, lūk.
He, un man gan skola netraucē, ja nu vienīgi vairs nevar visu dienu/nedēļu/mēnesi gulēt pludmalē, mīļoties un klausīties bossa nova vai 60to gadu izlases un taisīt garšīgas lietas un muļķoties un dzert alu, eh. Urā vasarām!

Bet nu ir laiks tām tur krāsainajām lapām(vispār vienalga), smalkiem uzvalkiem un smalkām kleitām, teātrim un Ģildes koncertiem, vīnu baudīšanai, viskijam, vodkai un klasikai kā tādai vispār. Urā rudeņiem!