The only moment we were alone

July 14th, 2009

July 14th, 2009

šis ieraksts sūkā.

Add to Memories Tell A Friend
Ai es pat nezinu, man mazliet reibst galva, bet es īsti nesaprotu, vai tas ir no datorpēļu spēlēšanas, ilgām vai vienkārši antivēlmes rīt celties septiņos. Exactly, man ir darbs un tādā stilīgā birojā un vispār tāds stilīgs. ar ekseli, melno grāmatvedību, pedofiliem, igauņu alu un vēl tur vienmēr var dzert kafiju.
ai, man neko negribas rakstīt un reģistrēt. Bet es noteikti vēlos atzīmēt, ka jūtos labi, vajadzīgi, derīgi un samīļoti. Bet vajadzētu.. varbūt rīt.
īsumā:
Biju beidzot Rundālē
Kaut kad aktīvi nodarbojos ar riteņbraukšanu, bijām Kaņierī
normāli piedzēros Jāņos un vācu savu Jāni, kurš piedzērās mazliet nenormālāk
joprojām neesmu nosauļojusies
Melluži joprojām ir nenormāli kruta
Rihards gribot runāties ar zirga anusu
rī atcerēšos pārējo, vismaz to, kas nesaistās ar rihardu vai zirga anusiem.

Aukstā spēle.

Add to Memories Tell A Friend
Meitenīte anniņa man atsūtīja Lady Gaga, I just can't believe!
BET. Balss ir laba, nu jā, jā. enīvei, tas man atgādināja par Viva la vida, kuru es atkal klausos un pilnīgi lakoniski varu pateikt: tas ir labākais 2008. gada albums. Un ja Kriss Mārtins mani mīlētu, es noteikti viņam pateiktu, ka man viņš patīk un vēl es arī neteiktu, lai viņš iet projām, kā Violet Hillā

Abet vēl es esmu positivus thrillā, mobijsmobijsmobijsmobijsmobijsmobijsmobijsmobismobijs, vī.

lab, es tomēr neko nevaru normālu parakstīt, gribas paspēlēt pirātus.. vai paklausīties coldplay vēl.. ai, dzīve ir pārāk grūta un man vairs nav saulespuķu sēkliņu.
Powered by Sviesta Ciba