The only moment we were alone

Es pieskaros tavai mutei, ar vienu pirkstu aizskaru tavas mutes kaktiņu, es zīmēju to, un tava mute it kā izplūst no manas rokas, it kā pirmo reiz tā pavērtos, un es zinu, ka, aizverot acis, es to varu izdzēst jebkurā brīdī un sākt visu no sākuma, un katrreiz es lieku piedzimt tavai mutei, kuru vēlos, mutei, kuru izvēlas mana roka un uzzīmē tavā sejā, vienu vienīgo muti, ko esmu vēlējis, ko ir izvēlējusies mana augstākā griba, lai ar manu roku iezīmētu tavā sejā, un kas sagadīšanās pēc - ko es nepūlos izprast - precīzi sakrīt un iederas tavas sejas vaibstos, mute, kas smaida zem tiem, ko es zīmēju ar savu roku.

Paldies Kortāsaram un Džovanni par radošuma virsotnēm.

Es vēlos atcerēties un pierakstīt visu, visu no tā, kas ir. Katru skūpstu, katru smaidu, katru garšīgo kūku kumosu, katru saules D vitamīna devu 8 laika vienībās, katru soli uz Mellužu asfalta.
Labs brīvlaiks, labs ēdiens, labs dievs.
Slikts Segliņš, slikta "Tautas" Partija, slikti zemkopji.
Labs Kortāsars, izcilas klasīšu spēles, labs maģiskais reālisms.

Lūk tā, lūk tā.. es nezinu.
Par spīti tam tur visam, tam tur, kas notiek ar tiem fakin radiem un maniem sapņiem.. es esmu tā kā laimīga, tā kā sasildīta, tā kā vēl maza un domājoša. Un arī baigā gudrīte, jo man uz galda stāv Cicerona dialogi par valsti un Borhesa Alefs.