The only moment we were alone

Vēljoprojām cīnos ar Šlesera politiku valstī, man visai labi sanāk, tiesa, arī šoreiz es izmantoju veco labo dekoltē un blondo matu paņēmienu, kas laikam nav īpaši augstāk vērtējami, eh.
Bet nu hei, vismaz man būs kārtīgs praktiskais! nu lab, hromatogrāfu man neviens tāpat nedos, dirsas, es pati varētu nopirkt, tikai lieta tāda, ka man vēl nav ne jūgendstila mājas, ne 50. gadu kabrioleta, ne krutais darbs, kurā es varu uz visiem bļaut.

Es pat īsti nezinu, neko es vairs nezinu, jo par neko tu nevari būt īsti drošs un pārliecināts. Laikam, ka es tomēr piederu pie bilžu cilvēkiem, kam vairāk interesē rezultāts, nevis process, tāpēc man vienmēr sagadās sapist attiecības ar visādiem cilvēkiem. esmu galīgi saaglutinējusies.

Okei, jāiet analizēt stearīnskābes un pēc tam varētu uzpīpēt, tikai man nav ko. Vēl man ļoti gribas piedzerties. Bet nesanāks, jo rīt man ir jābūt formā, lai zīmētu struktūrformulas un citas gudrības. Parīt man ir high level balle, kur tu nevari iet pohains. Un pēc tam.. nu kurš tad man pēc tam dos dzert..

ā bet ko es te muldu, viss nemaz nav tik slikti, man ir baigi foršais personīgais Jēzus, nu tiešām.

It's not a hill, it's a mountain, as you start out the climb.

ā vēl es gribēju jums parādīt šo fantastico bildi:


es gribu savam Džovanni šitādu, daudz jau no Kerija viņš neatpaliek, jaunāks tik.