The only moment we were alone

February 16th, 2009

February 16th, 2009

Par sviestu un bekonu bez Ulmaņa! Par Latviju!

Add to Memories Tell A Friend
Es esmu ļoti lepna par sevi un saviem vienaudžiem un savu valsti pēc gadiem desmit! O un cik ļoti es esmu! Šodien es biju lieliskā lekcijā/diskusijā/nodarbībā, sauciet kā gribiet un mans entuziasms sevi parādīja pilnīgi jaunos veidolos un formās.
Vēl iepriecinošāks ir fakts, ka es tāda neesmu viena, inovatīvas idejas, kreatīvi jaunieši, gandrīz jau gatavi biznesa plāni, patriotisks gars, zināšanu gūzmas un PAREIZA IZPRATNE PAR DEMOKRĀTISKU VALSTI virmoja gaisā tikpat ļoti, kā espresso šokolādes aromāts.

Mēs radīsim kaut ko tādu, ko sagraut būs grūti, paldies vispār šim politiskajam cirkam, kuru mēs varam vērot ikdienā, paldies jums, treknie holesterīnsmadzeņu ministriņi!
Mēs vismaz zināsim, kā nevajag darīt un kļūsim par lieliem tautas varoņiem. Nu labi, ne varoņiem, bet lielisku un pelnošu uzņēmumu īpašniekiem, lielisku ideju izstrādātājiem un tamlīdzīgiem personāžiem.
Iekļūšanu vēstures mācību grāmatās es atstāšu RSU politolodziņu ziņā.

Bet tas nav nekāds dumjš ideālisms, tā ir vienkārši sākotnēja saprašana par lietām un nelietām, lūk. Tas ir tas, ko gribēja Čakste, man liekas, ka es viņam drīz, radīšu altāri, tāpat kā Ģirtam Ķesterim.

Bet tagad laiks smelties un gremdēties vēstures plašajos laukos, jo, kā jau zināms, neskatoties vēsturē, mēs labu nākotni neuzbūvēsim.

atā, tauta,
neskumstiet un dariet, un sakiet savām mammām un tētiem, lai neraud, viņiem būs burvīgas pensijas, es apsolu, man ir sakari politikā jau tagad, lieli!

Kalpaks ir miris, beidzot.

Add to Memories Tell A Friend
Johaidī, cik tā organiskā ķīmija ir liela, es pat teikšu, ka gandrīz tik liela, kā Ķīna, un tas patiešām ir lieli.
Bet nu es uztaisīju pirmo slaidu un tagad atkal mūgļojos pa māju bezmērķīgi dzerot citronūdeni, klausoties Ser-geja popviļņos un meklējot savus pidžamšortus ar lāčiem.

Bet šodien vēl ir arī tā, ka es lepojos ar savu Džovanni, lai gan nu nepārspīlēsimies, tā pa īstam es varēšu lepoties tad, kad pavadīšu viņu uz lidmašīnu, baigi skumji vispār, bet nu tādiem fascinējošiem un gudriem prātiem jāļauj izpausties, vai ne, Pīka kungs.

Ko vēl es tādu varētu sev pierakstīt.. šodien bija jauka diena. īsa, koncentrēta, ar uzvalkiem, austrumu saldumiem un citām saldām lietām liftos un tamlīdzīgi.

PS. Paldies, lai tev garšīga onglete un piedodi vēlreiz.
Powered by Sviesta Ciba