![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Tātad, pagaidām mans metabolisms sēž mierīgs lipīdu un aminoskābju bezgalīgās matērijas laukos.
Bet sāksim secīgi un hronoloģiski.
*No skolas pārrados 16:55, smirdēdama pēc amonjaka, mazliet skumja un still emo, bet tas nav par tēmu.
*aptuveni 17:30 atrados gultā, aizmigu ar grūtībām, bet to izdarīju, kamēr man nepiezvanīja Mr. Džovanni un mani neuzmodināja, tiesa, tas, ka viņs vispār piezvanīja, iedveš manī mieru un līksmību, bet arī tas nav par tēmu.
*aptuveni 22:00 biju jau kaujas gatavībā, bez īpašām koncentrēšanās problēmām pieveicu 3 lapas darba burtnīcā, uzņēmu OGH, kuros bija daudz rafinētā cukura, tomēr netrūka arī polisaharīdu un 17 dažādi sieri, tfū nē, bet dažāda veida spirtu.
*Izdzēru daudz tējas, kuras satur mateīnu, bet maz kofeīna, tātad, tas nevarētu būt iemesls labam un tonizējošam stāvoklim.
*devos dušas priekos, vispār, šādam te dienas ritmam ir viens milzīgs pluss- es beidzot varu izmazgāt matus nebastojot stundas! respektīvi, jau piecos no rīta viss būs sauss.
*sāku mazliet mūgļoties, nezinu, pārtrūka koncentrēšanās aptuveni pēc 3 stundām. To mēs turpmākajos pētījumos noteikti ņemsim vērā.
*Jūtu pantotēnskābes trūkumu, cik žēl, ka es gaļu vienalga neēdīšu, hā.
*Un jā, es turpināšu tēlot šo te Džordano Bruno cilvēka tipiņu, veģetējošās palaistuves.
Par tādiem tīri kognitīviem procesiem jāsaka, ka nolēmu mest pie malas atribūciju un pievērsties vairāk pragmatiskām darbībām.
Otrkārt, es atkal klausos Porgiju un Besu un es atradu savas nepārspējamās Ziemassvētku dāvanas pirmo sējumu un nespēju pārtraukt priecāties par Art Nouveau daiļradi.
Un es atkal velos mākslu, lielu mākslu. Tas nav godīgi, nu kā es varēju aizmirst par Tartifu, nu! Es taču varēju veselas cikturtās stundas tēlot Saules Karali un priecaties par Moljēra pompozo ģenialitāti. Ak, bet es ceru, ka Dostojevskis man neliks vilties, tāpat kā Opera, smalkie tālavieši, smalkās kleitas un Džordžs Maikls pagraba istabiņā.
Galu galā- es jūtos kā zobu izrāvis Pēteris I, kas viennozīmīgi ir labi.
PS. Jauni svārki un jauns Hausa dēlis.
PPS. Hlodvig, tagad Tu vari mest akmeni manā dobītē.
Bet sāksim secīgi un hronoloģiski.
*No skolas pārrados 16:55, smirdēdama pēc amonjaka, mazliet skumja un still emo, bet tas nav par tēmu.
*aptuveni 17:30 atrados gultā, aizmigu ar grūtībām, bet to izdarīju, kamēr man nepiezvanīja Mr. Džovanni un mani neuzmodināja, tiesa, tas, ka viņs vispār piezvanīja, iedveš manī mieru un līksmību, bet arī tas nav par tēmu.
*aptuveni 22:00 biju jau kaujas gatavībā, bez īpašām koncentrēšanās problēmām pieveicu 3 lapas darba burtnīcā, uzņēmu OGH, kuros bija daudz rafinētā cukura, tomēr netrūka arī polisaharīdu un 17 dažādi sieri, tfū nē, bet dažāda veida spirtu.
*Izdzēru daudz tējas, kuras satur mateīnu, bet maz kofeīna, tātad, tas nevarētu būt iemesls labam un tonizējošam stāvoklim.
*devos dušas priekos, vispār, šādam te dienas ritmam ir viens milzīgs pluss- es beidzot varu izmazgāt matus nebastojot stundas! respektīvi, jau piecos no rīta viss būs sauss.
*sāku mazliet mūgļoties, nezinu, pārtrūka koncentrēšanās aptuveni pēc 3 stundām. To mēs turpmākajos pētījumos noteikti ņemsim vērā.
*Jūtu pantotēnskābes trūkumu, cik žēl, ka es gaļu vienalga neēdīšu, hā.
*Un jā, es turpināšu tēlot šo te Džordano Bruno cilvēka tipiņu, veģetējošās palaistuves.
Par tādiem tīri kognitīviem procesiem jāsaka, ka nolēmu mest pie malas atribūciju un pievērsties vairāk pragmatiskām darbībām.
Otrkārt, es atkal klausos Porgiju un Besu un es atradu savas nepārspējamās Ziemassvētku dāvanas pirmo sējumu un nespēju pārtraukt priecāties par Art Nouveau daiļradi.
Un es atkal velos mākslu, lielu mākslu. Tas nav godīgi, nu kā es varēju aizmirst par Tartifu, nu! Es taču varēju veselas cikturtās stundas tēlot Saules Karali un priecaties par Moljēra pompozo ģenialitāti. Ak, bet es ceru, ka Dostojevskis man neliks vilties, tāpat kā Opera, smalkie tālavieši, smalkās kleitas un Džordžs Maikls pagraba istabiņā.
Galu galā- es jūtos kā zobu izrāvis Pēteris I, kas viennozīmīgi ir labi.
PS. Jauni svārki un jauns Hausa dēlis.
PPS. Hlodvig, tagad Tu vari mest akmeni manā dobītē.