The only moment we were alone

Enough now.
Es izdarīju visu, kas jāizdara, lai ieliktu to lielo ķeksi pāri tikšanas ailītei. Viss ir pateikts, viss ir sapakots Trois Pommes maisā un gaida Mellužu kamīnu, smagu sirdi un atvieglojumu.

Drīz būs mamma un tad mēs cepsim pīrāgus. Tagad man ir jāsavāc istaba un jāizrotā egle, nēēēēēēēēēēē -_-
Bet vispār jau man ir.. kā to.. laimīga sajūta?
es patiešām pat nevēlos sniegu, es vēlos tikai tevi un tevi un tevi un vēl tevi. un hei, tu man esi!
un patiesībā, tas, ko tu izdarīji vakar un šorīt.. tas ir jaukākais, ko kāds manis labā jebkad ir darījis un es nekad to neaizmirsīšu un tu tagad oficiāli tiec atzīts par manu labāko draugu un Jēzu vienā personā.

Es nespēju parstāt smaidīt un siltums ir visur, ne tikai krāsnīs.
ū, es tikko dabūju otro ziemassvētku dāvaneli, lai gan nu to pirmo īsti par dāvaneli nenosauksi. es tagad tā katru vakaru gandrīz iedomājos par savu sapņu nami, kuru tu man uzdāvināji.

un trešā ziemassvētku dāvana- man piezvanīja. paldies. tas ir tā, ka es tagad varu ļaut visam nomirt ar mierīgu sirdi, miers un nekas.

merī iksmas!

nū es esmu galīgi pārgurusi, gribēju piebilst, ka.. es izcepu cepeti! Nejau to, maximas īpašo, samarinēto, kuru jācep tik un tik minūtes tik un tik grādos.
Kaimiņš pats kāva, pati marinēju un garšvieloju un nu visi saka, ka ir baigi labais, es tiešām pati nezinu. bet nu hei, es tagad jūtos stilīgi!

dāvana nr.4 - man atveda Luīzi ^^ paspēlēju Grīgu mazlietiņ un sajutos varen lamīga.

un vispār, es neesmu skaitījusi, cik cilvēku te ir, bet nu daudz un pat baznīcā deg uguns, es gan nesaprotu, kādēļ, tiem trakajiem krieviem tak nav nekādi svētki. bet nu pjanka paliek pjanka laikam.

visi plēš jokus viens par otru, sarkasms un ironija iet roka rokā un es jūtos tieši tā, kā Krauju ģimenē jājūtas! Labi, ļoti labi svētkiņi.