The only moment we were alone

December 10th, 2008

December 10th, 2008

math is the path.

Add to Memories Tell A Friend
Šodien es jutos kā matemātiku fagocitējošs agrunacīts, arrrr!
Bija vispār patīkami vismaz 30 minūtes no 80 intensīvi un vienkārši brutāli nodarboties ar algebru, es tomēr varu visu saraut, man tikai jāaizver Jansona mute, jāpazudina viņa hei-es-tev-uzzīmēšu-Kelvina-skalu vēlme un jābeidz fantazēt par neitronu likvidēšanu, vakuumsūcējiem, tritija izmantošanu pārtikas rūpniecībā un mazu ziloņu bērniņu apstarošanu ar gammu vai betu.

Bet tā jau es šodien biju produktīva, drīz jādodas uz RPK izmantot aeormetriskas metodes, izomalispirtu, inhibitorvielas un pašu labāko- saldejumu ar izciliem organoleptiskiem rādījumiem. Protams, manis pašas radīto.

Varbūt tomēr mest mieru tai ekoloģijai un pievērsties pārtikas ķīmijai? Un kur paliek mana mīļā farmācija?
ai nu nolādēts, ko var likt bērniņiem lauzīt galvu, stulbā Talantu akadēmija.
Es vienkārši būšu diktatore, kura iznīcinās coca-cola kompāniju, noslaktēs pusi ķīnas un visus jūsu nēģeru drauģeļus. Jā, jā, labi, es liberāļiem atstāšu pasaules intelektuālo daļiņu, respektīvi, Eiropu. Tur Jūs varēsiet studēt antīkas lietas, spīdināt renesansi un viskija pudeles, kopoties humānismā, attālināties no parastās šķiras un ejakulēt uz Frīdriha Hajeka.
No, wait, es taču iznīcināšu visu parasto šķiru.
Ai nu atrodied paši kaut ko, no kā attālināties, es nevaru Jums iedot visu!
Un vispār, es Jūs atstāšu dzīvus tikai tāpēc, ka esmu seksuāli atkarīga no Jūsu fīrera.
Powered by Sviesta Ciba