The only moment we were alone

Hello, man norit sistemātiska virtuālā uzkopšana!
Un ziniet, tas nemaz nav tik grūti, vienīgi pārsteidzoši, cik daudz bilžu tomēr tur ir, visādi bastejkalni un biķernieku trases un kronvalda piramīdas, cigarellas un konjaki-apelsīnu sulas. bet nu patiesi nav grūti. PAt bildes no jūras perioda, es nezinu, tas viss liekas kā pirms reikarnācijas, kā tūkstošiem gadu pirms mūsu ēras, pirms Visuma, pirms Koelju.
hey, nē, kad es skatījos pāris nick riviera bildītes, palika tā.. weird. bet ne tik, cik biju domājusi, ka būs, tas del taustiņs spiežas viegli, kā Vasiļjeviča zīmogs uz 1941. gada deportēto sarakstiņa Grobiņas apriņķī.
es, patiesībā, dažas no tām gribēju nosūtīt, bet nu necelsim sunim asti gaisā, izskatīsies vēl aizdmīgi vai nu kā nu tur parasti un farmaceitiski saka.
izdzēsu arī mīlas dziesmu izlasīti, tā gan bija jauka, bet nu galīgi neklausāma, vispār MSP un The Umbrellas un The Clientele makes me rummy. And it makes me sad, sad panda.
atradu arī vienu "park & ride" rakstu un dažādus ar autostāvvietām saistītus elementus, arī izdzēsu. un man kaut kādā mistiskā zeķu rūķīšu veidā ir Frenka Turnera dziesmele, I wonder who send me that one?
MUHAHAHAHAA, tikko ieraudzīju Andreju, nē, nedzesīšu, tā noderēs brutālai šantāžai, ja man aizliegs ēst saldējumus vai nedos marinētus šampinjonus.
un hei, glītas bija tas bio-nūģu konkursa bildes, man žēl, ka es neaizsūtīju.

Un jaunā Gossip Girl sērija!

You know you love me.