The only moment we were alone

Es vienkārši esmu izkususi un ja jūs dzirdējāt kādu skaļi dziedam nat king cole, tad tā biju es, jā!
Man tagad ļoti patīk ziema. ļoti, ļoti. tāpat kā going deeper un visas tās savādu padarošās lietas.
Un katru reizi, katru sasodīti burvīgo reizi, kad es atkal dzīvē jūtos kā filmā, man tā liekas kā vislabākā epizode. Vislabākā, vislaimīgākā.
Paldies Mr. Rainim, Tu esi labu atmosfēru radošs piemineklis.
Es varētu.. es varētu šobrīd savai mātei pajautāt par savu tēvu, TIK saviļņoti un spēcīgi es jūtos!
Ak, laime, es nezinu, de Sad, pie tikumības vai netikumības krūtīm, bet.. laime ir ar mani un es varētu viņu visai āfrikai izdalīt, tik daudz man tās ir!
Un nav nekādas pašdisciplīnas. un, pie velna, vispār.
lai ir tā sētiņa un labradors.
to sauc par vadmotīvu, mīļie bērni.

un vēl kas.
Esmu ieguvusi draugu. ļoti, ļoti labu draugu. abpusēji vai neabpusēji.

Šīs bezjēdzīgi garās dienas mani nomāc un liek man justies kā tādam zvaniķim ar kupri.
jā, protams, jums vēl kaut ko vajag izdarīt, nepateicīgā neoriģinālo veģetētāju kopiena?!
Līders vai kāds no nr.17 gala, es vienalga vēlos tikai savus dzīves vīriešus- Grāntu un donu Džovanni. nevis es gribu, bet man vajag.
es ar savām netikumīgajām atkarībām, nu jau veselām trim.
bet nu vismaz karstvīns, kaut kādas promiles, kaut kāds atsvaidzinājums, kaud kāda somātiskās sistēmas degradēšana.

Jēzu, esi ar mani.