priecājies

Džarbo koncerts bija burvīgs - pavadīju visu koncertu ar acīm ciet, sēžot uz grīdas pie skatuves. Nenormāli kluss skaļās mūzikas koncerts. Fascinēja, kā viņa vienkārši aprāva enerģiju un pazuda no skatuves. Cilvēki vēl 10 minūtes pēc nespēja attapties, ka pieredze ir noslēgusies. Viņa ir īstākā pitone.

Will you be ruthless with your grief?

Dievs, raditājs, katrā būtnē ielika daļu no sevis, jo viņa omnipotence, bezgalība ir tik ierobežojoša un… neinteresanta. Tāpēc viņš izlēma ielikt daļu no savas godly energy bērnos - lai caur viņiem atkal pieredzētu, kas ir šī zemākas frekvenxes realitāte.

Vistas un kaķa saruna

https://youtu.be/B5zs9IGb8AQ?is=pHKJ2Ecc4ivHEbi5

Vadoties pēc EU statistikas datiem, pēc 45 gadiem Latvijā katram 1 darba ņēmējam būs piesaistīts 1 pensionārs, par kuru būs jārūpējas no algas valsts nodokļu ieturējuma procentiem. Uz vienu darba ņēmēju būs viens vecītis vai večiņa.

Jūsuprāt, kāds varētu būt efektīvākais risinājums šīs valsts ilgtspējai cilvēkresursu jomā?

Baumo, ka Dienvidos un Orientā bērni tiek ražoti kā tādā Ķīniešu šķiltavu rūpnīcā. Varbūt mēs varētu izgudrot tādu dronus un robotus, kas varētu strādāt mūsu vietā? Vai iekarot Dienvidus un Orientu, vai vismaz kādu mazu salu, pakļaut tās pamatiedzīvotājus permanentai bondāžai mūsu elles ekonomikas mašinērijā?

Nu ko, jau desmit gadi bez alkohola.

Es pēkšņi visu sapratu. Tas notika vakar, kad es ar velosipēdu braucu pa Elizabetes ielu. Domāju, ka vienmēr atcerēšos to brīdi.

Ak tu mana pitone.

Mani ierakstīja viesu listē uz rītdienas Džarbo konci. Mans mīļākais darbs ir viņas solo sākuma posms (Sacrificial Cake) pēc tam, kad Girā viņu jau bija formējis par amerikāņu vokālisti (kas ir kā pretnostatījums meitenei bez identitātes, kas viņa bija pirms tam).

Šodien iepazinos ar Latvijas tautas mūziķi Aivaru Hermani. Par laimi tobrīd nebija citi klienti, kādas 40 min nostāvējām vienā punktā un nopļāpājām par Latviju, mūziķu likteņiem, darba tikumu un citām vērtīgām tēmām.