| |
[Jul. 18th, 2012|08:55 pm] |
|
Varbūt es pārāk saceros un uzticos cilvēkiem. Redziet .. tikai cilvēkiem. Pret pretējo dzimumu man ir savādākas jūtas. Savā galvā es desmit reizes pārdomāju, izanalizēju un apstrīdu to ko kāds puisis man ir kādreiz teicis. Tā ir viena no vienīgajām iezīmēm, kura manī nav samākslota, tas ir cik patiesi vien var būt. Man ir bail no tā, ka kāds mani salauzīs, jo es ļoti labi apzinos to, ka es to neizturētu. Varbūt tādēļ man arī ir labāk palikt vienai, jo mīlestība bez sāpēm nav iespējama. Sāpēs jebkurā gadījumā. Liekas, ka daži cilvēki ir vienkārši piedzimuši, lai būtu vieni. Bet es to nevēlos, es vēlos VIŅU. |
|
|
