atliek tikai saraukt vienu uzaci čokurā un uzkost
naturālo mārupes gurķi kā tēvocis nemiers tālajā sirds kambarī piemiedz draudzīgi ar aci un nododas vakara avīzes lasīšanai pie sava tv. drīz došoties pie miera.
ain't it fantastic, this world is so plastic!
(atvaino, ne pa tēmu- vnk es strādāju Mārupē un atklāju (kad atkal nokusa sniegs), ka, izrādās. tur, kur offisa suņi čurā- tur aug Mārupes kūpināmais gurķis:)
un atklāšu tev noslēpumu - gurķiem neesmu pieskāries šodien ;)
uz pēdējo vilcienu kāds paspēja ?