izkrita cipars, kuru es vienmēr izvēlos, hehe beigu beigās īsti tā arī nezinu vai tiku skaidrībā.
tad jau viss ir vairāk nekā skaidrs - pareizi ir tā, kā vienmēr ir gribēts
tieši to es arī sev mēģinu ieskaidrot, hehe
nevajag mēģināt, vajag ļauties :)
man liekas, ka es visu mūžu to vien daru kā ļaujos, brīžiem kaut kā apnīk ;)
jocīgs tas cilvēks pēc dabas tomēr, heh. par sevi zinu spriest, ka bēdas sākas tur, ka nezinu, kam gribu ļauties. zinu, kam vajag, un zinu, kā būtu prātīgi, bet ko tā čista, nu tā cauri visām iekšu iekšām, gribās, to es parasti nezinu. un tad no tā visa vien tādas mokas ar krampjiem kājās vien sanāk, nevis laiska pelde uz muguriņas pa straumei :)
beigu beigās īsti tā arī nezinu vai tiku skaidrībā.