mans sviests

30.12.08 17:23
va vellos:
"[..] pēdējā desmitgadē mākslas meklējumi pēc jauniem ne-mākslas elementiem (kuru iekļaušana nozīmē modernajai mākslai raksturīgo pašapliecinājumu caur pašnoliegumu) ir to aizveduši izteikti starpdisciplinārā laukā, kur priekšnoteikums ir kolektīva sadarbība un autorības jēdziena pārvērtēšana. 80.-90. gadu zvaigžņu laiks ir parādījis, ka personība ne vienmēr ir visa atrisinājums, svarīgas ir idejas, bet tās dzimst savstarpējā sadarbībā."

Nemaz nerunājot par to, ka nesaprotu, ko tādu īpaši pamācošu būtu parādījis 80.-90. gadu "zvaigžņu laiks", pati ideja par to, ka individuāls spriedums ir kaut kas mazāk kvalitatīvs par kolektīvu "vorkšopu", man liekas idiotisma kalngals un neliešu, t.i., viduvējību patvērums. Pat tik kolektīvā un "nemākslinieciskā" mākslā kā kino nezin kāpēc gan visiem patīk nevis kārtējais anonīmās "brigādes N." uzfilmējums, bet gan "Koenu filmas", "Antonioni filmas", "Alena filmas" vai, es atvainojos, "Pakalniņas filmas".