mans sviests

5.11.08 20:11
Ietu kaujā - to nes noteikti nedarītu, jo no tā nebūtu nekādas jēgas. Neko no tām lietām nesajēdzu, savu mūžu neesmu turējis rokā ieroci, par karu stratēģiju esmu tikai lasījis kaut ko no Cēzara laikiem.

Palikt savā vietā, bet iesaistīties pretošanās kustībā - to arī ir gruti pateikt. Palikt savā vietā es noteikti nepaliktu, jo, ja tā godīgi, tad man šobrīd nekāda īpaša vieta nav. Dzīvoju saldo bezdarbnieku dzīvi un īpaši par rītdienu nedomāju, tikai daru to, ko vēlos. Un mammas dzīvoklis, kur pagaidāmi mitinājos, nebūt nav tā ideālākā vietā pretošanās kustības aktivitātēm.

Tāpēc arī atbildēju, pēc nelielām pārdomām, "ai, tad jau redzēs", jo mukt es nekur nemuktu (ja ar mukšanu skaita valsts teritorijas pamešanu), bet kaut kādā veidā intelekts būtu jāliek lietā, lai pretotos pret šiem draudiem.

(Īstenībā jau varbūt nr. 3 būtu patiesāks, jo "tiek apdraudēta" nenozīmē to pašu, kas karš. Kara gadījumā, augšminētais ir spēkā, bet apdraudēšanas - variants nr. 3)