mans sviests

3.11.08 19:17
"Ikviena pāreja no viena stāvokļa citā notiek tā tad laikā, kas ietveras starp diviem acumirkļiem, pie kam pirmais no tiem noteic stāvokli, no kura lieta iziet, bet otrais stāvokli, kādā tā nonāk. Abi tie ir tā tad pārmaiņas, t. i. starpstāvokļa starp abiem stāvokļiem laika robežas, un kā tādi tie pieder pie pārmaiņas visuma. Bet ikvienai pārmaiņai ir cēlonis, kas pierāda savu kauzalitāti visā tanī laikā, kad pārmaiņa notiek. Šis cēlonis tā tad nerada savu pārmaiņu pēkšņi (uzreiz jeb vienā acumirklī), bet zināmā laikā, tā ka, tāpat kā laiks aug no sākuma momenta a līdz savam pabeigumam b momentā, tā arī realitātes (b—a) lielums tiek radīts ar visām mazākām pakāpēm, kas ietveras starp pirmo un otro lielumu. Katra pārmaiņa iespējama tāpēc tikai ar cēlonības nepārtrauktu darbību, kas, ciktāl tā ir vienveidīga, saucas moments. Pārmaiņa nepastāv no šiem momentiem, bet tiek ar tiem radīta kā to veice."