mans sviests

21.9.08 21:27
Izgāju pačurāt, un kažokzvērs atkal bija tur. Atcerējos, ka esmu aizmirsis ieskrūvēt āra lampiņu, līdz ar to tagad to sesku neredzēju, tikai dzirdēju - noblīkšķēja, nočabēja un prom bija. Atkal bija lavījies pie Dzubas ekoloģiskajiem šveiciešu veco suņu cepumiņiem.

Bet ārā tik kluss, zvaigžņotā debess virs manis, un morāles likums, protams, arī tepat vien.

Tikai zīles pakšķēdamas birst zemē un pret mājas jumtu. Jocīgi, pašā nakts vidū zīļu pakšķēšana norimst - laikam tie, kas tās kustina, uz brīdi aiziet pagulēt. Bet pavisam agri sāk birdināt atkal. Visa zeme zīļu pilna, kraukšķ zem kājām kā kafijas pupiņas. Margaritas Stārastes Zīļuks gan bija baigais monstrs.

Bet pirms tam pa dienu bijām izbraukuši līdz veikalam, un tā. Aizšāvām līdz Kolkai un nejauši pamanījām, ka tur ir arī katoļu baznīciņa - maza guļbaļķu ēciņa ar šķību torni, tomēr sakopta sakopta, iekšā tieši notika dievkalpojums, par kuru pie durvīm piespraustā zīmītē bija teikts, ka tieši šodien mise būs "16-os". Ielūrējām pa logiem, jo iekšā iet, šķita, būtu tāpat kā iebāzties istabā, kur jau sākušās ģimenes pusdienas - baznīciņa patiešām nav lielāka par paprāvu istabu, trīs logu garumā ir baznīcas telpa, aiz viena redz sēžam baznīcēnus, aiz otra - ērģelīšu spēlētājas muguru, aiz trešā - altāri, bet ceturtais logs ar baltu aizkariņu - tur jau mācītāja kambaris.