- 29.11.03 14:43
-
Laime taču nevar būt konstants stāvoklis.
Viss, protams, atgriežas. Bet atgriežas arī labais.
(Tu zini, kad mēs bijām TUR, un zvanīja K., viņa gribēja zināt tieši to pašu - vai KĀDS ir laimīgs? Un es teicu, ka esmu. Galu galā. Ar visu, kas man ir, un visu, kas man nav.)
Bet nešaubās tikai muļķi.
Daži raud, kad šaubās. Piemēram, es.
Varbūt Tev vajag izraudāties - uz iekšu.
Jā, un vēl - šaubām parasti ir mazāks pamats, nekā izliekas.
Un tagad es eju prom, un Tu atceries, ka bija labi un būs atkal.