mans sviests

25.9.07 23:06
Pēc Upīša pasāžas teātra pasākuma visi Upīši (gan Ernests Birznieks, gan Andrejs) savos kapos droši vien no garlaicības jau pagriezušies uz otriem sāniem. Tekstus visprecīzāk raksturo apzīmējums "lazy writing". Vai vienkārši aptuvenība. Nezin kāpēc man būtu jāinteresējas par varoni, kas strādā "kādā kultūras iestādē" u.tml. Viena no šī literārā žanra galvenajām iezīmēm ir tieši neizvēlība - visi dzīvo "kādā mājā", ieiet pa "kādām durvīm", redz "kādu sievieti" vai pat "kādu cilvēku". Logos un pagalmā redzamās aktieru izspēlētās ainas varētu skatīties gan kopā ar tos paskaidrojošajiem tekstiem, gan samainot tekstus vietām - nekas liels nemainītos. Ir tikai tādi neveikli mēģinājumi imitēt kaut kādas sajūtas un domas, kas varētu rasties, vērojot reālus notikumus, lai gan nav nedz pašu sajūtu, nedz domu, nedz notikumu (vai priekšstatu par to, kas varētu notikt).