mans sviests

8.9.07 13:29
Drīz pēc tam, kad nozuda tā frizētava, kurā strādāja vīriņš, kas saskaņā ar leģendu bija "Godmaņa frizūras" autors, sāku apmeklēt citu - tādu tipisku 90. gadu vidus uzņēmumu, kurā bija arī valūtas maiņas punkts, bija kaķis un skanēja krievu radio. Nekad necentos iepriekš pierakstīties, nekad necentos tikt pie vienas un tās pašas meistares. Toties zināju, ka rinda nekad nebūs garāka par vienu cilvēku (jau pusfrizētu, tātad jāpagaida būs pavisam maz), un jāmaksā nebūs vairāk par pieciem latiem (jā, arī vēl šogad). Tā tas bija vēl pirms pāris mēnešiem. Taču tagad frizētava ir slēgta. Logā ielikuši zīmīti, ka meistare tāda, tāda un tāda pieņemot kaut kādā vienā vietā, bet trīs citas - kaut kur citur. Bet es jau pat neatceros viņu vārdus, turklāt man tas nebija svarīgi. Vēl pirms braukšanas uz Ameriku aizgāju uz vienu no tām vietām, bet tur man paziņoja, ka rinda esot vairākas dienas uz priekšu. Tā nu aizbraucu negrieztiem matiem. Bet tagad tomēr gribētos. Tā, lai nav jāsēž rindā, un par piečuku.

Tikai nesakiet, ka man jau tur nav, ko griezt