mans sviests

15.8.07 23:04
Mana pirmā avīze bija "Literatūra un Māksla", bet tad par tās galveno redaktoru kļuva tāds Viktors Daugmalis ādas mētelī, man vairs nepatika, un es pārvācos uz turpat dažus stāvus zemāk Preses namā nupat iesākušos un par kaut kādām mistiskām naudām izdoto avīzi "Labrīt". Tas bija amizants kantoris, un spilgtākā iezīme, kas palikusi atmiņā, ir centralizētais komutators visos kabinetos, pa kuru galvenais redaktors Ivars Bušmanis kuru katru mirkli varēja izkliegt vadošus norādījumus. Tomēr visiem uz galda bija mazie makintoši ar melnbaltajiem ekrāniņiem, un šķita, ka darbs ies no rokas, un visa pasaule būs pie kājām, un avīze "Diena" bankrotēs tūliņ pat. Tā nenotika, un pēc pāris gadiem ar "Labrīt" iznākšanu sākās ķibeles. Līdz beidzot pienāca vasara, kad pat neviens redakcijas darbinieks īsti nesaprata, vai nākamajā dienā avīze iznāks, vai nē, un caurām dienam spēlēja Šanhaju. Tas nabaga filozofs, kas strādāja "zinātnes un izglītības nodaļā", tai laikā nonāca trako namā. Bet komutatori klusēja. Un tad man piezvanīja no "Dienas" un izteica piedāvājumu. Man bija jāsatiekas ar pašu Ditu Rietumu, kas pirms tam kopā ar Normundu Naumani avīzes "Labrīt" kino apskatnieka Kaspara Vanaga pastarpinātā iespaidā bija kļuvusi par visa ļaunuma iemiesojumu.

utt.