mans sviests

Kā rakstīt par mākslu
16.2.07 18:05
"Atis Jākabsons pirmajā personālizstādē sevi pieteica kā figurālās glezniecības pārstāvi. Skatītājiem tika piedāvāts plašs puskailu un kailu sieviešu un vīriešu miesu attēlojums salona izmēra audeklos. Snaudošu, plaukstošu un kairinošu miesu buķete, kas viļņojas miega un aizliegtu sapņu varā, Trauksmainā uzbudinājumā briestošas sieviešu krūtis, sapņa nebeidzamā un nesasniedzamā orgasma atmaidzinātas vīriešu lūpas, viegli pietvīkuši vaigi un jutekliski pirksti gleznieciski dokumentē nedzirdamās elsas un čukstus. Mēnesgaismā atklātās un dienā slēptās vijīgās, smuidrās, kairās, maigās, valdzinošās miesu formas projicē attēlu no aizvērto plakstu dzīlēm - kaisles kino, kas skatāms vienatnē bez liecinieku klātbūtnes. [..] Citējot un reproducējot skaisto, gleznotājs aicina ikvienu erotiskās romantikas izsalkušo nodoties liegi piestrāvotiem, ķermeniski jutekliskiem sapņiem satīnā klātās gultās.
Greznās, vīnogu ķekariem līdzīgās sieviešu krūtis Jākobsona sniegumā dzied himnu nevaldāmai seksualitātei [..]
"Māra" daiļuma tapšanā, ja vien modeļa pagalvī netrāpījies oranžs spilvens, varētu godināt nāves pirksta izdaiļošanas spējas. Audekla diagonālā kompozīcija, palaga ledainais bālums un skumjas Māra sejā rosina iztēloties nenovēršamo - Narcisa pašmīla ir noslēgusies ar nāvi. Un tomēr nē!" utt.

Recenzents Gints Ozoliņš žurnālā "Studija" raksta par gleznotāja Ata Jākobsona personālizstādi "Miegs"