mans sviests

14.2.07 21:40
Uz šķērsielas stūra iepretī Kingskrosas stacijai kādi seši vai septiņi dauzīja vienu, kas jau bija nogāzts gar zemi. Viens no dauzītājiem - gara auguma melnais žilbinoši baltā kreklā - bija uzsēdies tam gulošajam virsū un zvetēja pa ģīmi. Apkārt lēkājošie mēģināja iespert vai nu gulošajam, vai sitējam - tātad tur bija divas komandas. Pa vidu melnajiem mahājās arī viens tāds maziņš un Džimijam Samervilam līdzīgs baltais. To žigli iežmiedza padusē, sazvetēja pa seju, dabūja gar zemi un ar kāju uzmina uz galvas. Es gāju uz veikalu. Citi garāmgājēji gāja, kur nu kurais. Pie veikala mani panāca nēģeris baltajā kreklā; viņam nopakaļ, ķeroties krekla stērbelēs un visur, kur vien varētu mēģināt pieķerties, tecēja sieviete. Sieviete vienā laidā ne ta vaimanāja, ne ta lādējās. Vīrieša seja bija pilna apņēmības un spīta. Krekls notašķīts ar asinīm. Kad iznācu no veikala, viņš sēdēja turpat pie durvīm uz ietves malas un raudzījās tālumā. Viņam trīcēja rokas. Pāri pār pieri tecēja asinis. Kamēr tās bija viņam uz sejas, izskatījās pavisam melnas.