mans sviests

Piezīmes uz lappušu malām
1.8.06 19:08
5.nodaļu Svens Birkerts sāk ar pārdomām par to, cik lielu nozīmi viņš - pārsvarā neapzināti - visu dzīvi piešķīris liktenim; cik ļoti viņu vadījusi šī brīžiem absurdā un pat kaitinošā pārliecība, ka viss jau patiesībā nolemts viņa vietā, un viņam atliek tikai ļauties. Tad viņš atskārš, ka līdzīgās domās mūždien bijuši teju visi viņa ģimenē - sākot ar vecvecāku māņticību un beidzot ar tēva - slavenā arhitekta - pārspriedumiem par to, ka tas vai cits projekts, pasūtījums vai tehniskais risinājums izdevies šāds vai šitāds tikai tāpēc, ka tā bijis lemts. Un nav īsti saprotams, vai tas nāk no ģimenes, vai varbūt tomēr no tā, ka ģimene ir latvieši.