- 26.7.06 16:43
-
Nu tad patin atpakaļ, ko es iepriekš rakstīju par mums raksturīgo sugas turpināšanu (ar ilgo bērna audzināšanas periodu un problēmām, kas ar to saistītas).
Ideja ir tāda, ka ir jāturpina suga labākajā iespējamajā veidā. Nevis vienkārši jānodrāžas, ar ko pagadās, un jāatstāj bērnu bērnu namā (pieļauju, ka tu piekritīsi, ka tā darīt nav īsti kruta), bet jānodrošina sugas turpināšana un attīstīšana.
Ja kādu iemeslu dēļ (psiholoģisku, fizioloģisku, sociālu, whatever) cilvēks nevar / tajā brīdī nevar / nevēlas radīt un uzaudzināt bērnus, tad viņa funkcija acīmredzot ir attīstīt sugu citā veidā - piemēram, palīdzēt jau esošo bērnu/pieaugušo attīstībā. Šim nolūkam noder zinātne, māksla, reliģija, politika un viss pārējais, ar ko vien cilvēki nodarbojas (un, starp citu, ar to visu var arī veiksmīgi nodarboties, paralēli dzemdējot un audzinot bērnus, man absolūti nav skaidrs, kāpēc tu nostādīji vairošanos kā pretstatu Būtiskiem Sasniegumiem).
Kopsummā tas viss anyway nonāk pie sugas turpināšanas & attīstīšanas. Tikai daļa cilvēku to dara tiešā veidā (atrodot izcilu vairošanās partneri, pārojoties un audzinot kopīgu bērnu), daļa - gan tieši, gan netieši (attīstot gan savus, gan svešus bērnus), vēl daļa - tikai netieši.
Ja nebūtu šīs dziļās, instinktīvās vēlmes ne tikai pašrealizēties un pašattīstīties, bet arī mērīties ar krāniņiem un/vai sniegt sava darba rezultātus sugai, tad neviens no dižajiem sasniegumiem un mākslas darbiem nebūtu nonācis līdz publikai, jo radītājam nebūtu nekādas motivācijas ar to dalīties. Cilvēki ar saviem darbiem grib vai nu pazīmēties, ka ir tik kruti un izcili (un tā jaušami ir mērīšanās ar krāniņiem), vai arī mainīt (uzlabot vai stimulēt tālākai attīstībai) pasauli, tātad - arī cilvēkus. Vai arī, protams, nopelnīt baksus, bet te atkal jāpiezīmē, ka baksiem ir šī pati mērīšanās un/vai attīstības funkcija. Kapā jau līdzi nepaņemsi, tā teikt.