mans sviests

26.7.06 13:35
Es neuzskatu, ka cilvēks ir dzīvnieks. Un tieši iespēja izvēlēties, par to domāt un nonākt pie secinājuma vai kaut vai tikai iztēloties, ka cilvēks varbūt patiesībā ir nevis kaut kāds drusku citādāks (domājošs, sabiedrisks, sēdošs utt.) dzīvnieks, bet varbūt, piemēram, dievu seksuālo rotaļu rezultāts, man liekas nesalīdzināmi svarīgāka, nekā mēģinājumi savu eksistenci racionāli pamatot, izmantojot līdzības no dzīvnieku pasaules.

Šada spriešana, lai cik bioloģiski pamatota, man vienmēr likusies sevis un apkārtējās pasaules noniecināšana. Un sava veida augstprātība, uzskatot, ka šim it kā pavisam parastajam dzīvniekam, kas būtībā ne ar ko neatšķiras no ehidnas vai blakts, varētu piemist tik neapstrīdama zināšana par pasaules kārtību. Kā pirms pāris dienām izlasīju viena karojoša amerikāņu ateista intervijā, "viss, kas šobrīd ir zināms, ir atklāts." Un šajā teikumā svarīgs ir gan "viss", gan "šobrīd" - ar to saprotot, ka katru mīļu brīdi zināmā un nezināmā robeža var pārbīdītīties.