mans sviests

Ir arī labas ziņas
18.7.06 18:10
Nejauši atcerējos nepārprotami pozitīvi ievirzītu rakstu, kas tika publicēts 2002.gada 5.oktobra laikrakstā Diena. Raksta nosaukums: Par ko balsot. Autors: Diena.

Šīs vēlēšanas noteiks Latvijas turpmāko attīstību daudz ilgākam laika posmam nekā tikai nākamajiem četriem gadiem. Šīs būs pēdējās «pārejas perioda» vēlēšanas.

Divpadsmit gados kopš neatkarības atjaunošanas Latvija neatlaidīgi un sekmīgi strādājusi, lai mums savulaik tikai tālā nākotnē un tikai teorētiski iespējams šķitušais mērķis — NATO un Eiropas Savienība — kļūtu par gandrīz vai pašsaprotamu īstenību. Jau novembrī Prāgā NATO valstis lems, kuras valstis uzaicināt pievienoties šai pasaules vēsturē varenākajai militāri politiskajai savienībai, un Latvija ir drošāko kandidātu grupā. Jau decembrī Kopenhāgenā ES lems par jaunu valstu aicināšanu pasaules lielākajā ekonomiski politiskajā savienībā, un šonedēļ kļuvis zināms, ka Eiropas Komisija ieteiks aicināt 10 valstis, to skaitā arī Latviju.

Vai tas notiks un vai Latvija turpmāko divu triju gadu laikā kļūs par pilntiesīgu šo organizāciju dalībnieci, būs atkarīgs no lēmumiem, ko pieņems 5.oktobrī ievēlētā Saeima un tās veidotā valdība.

Tāpēc šīs vēlēšanas ir pēdējā iespēja tiem, kuri nevēlas pieļaut Latvijas galīgu un neatgriezenisku aiziešanu no Krievijas impērisko interešu zonas. Maskavā pavisam atklāti tiek paziņots uzdevums «Krievijai uzvarēt vēlēšanās Latvijā». Saprotams, ar «uzvaru» netiek domāta Krievijas prezidenta Putina svētību uzvarēt vēlēšanās saņēmušā Jāņa Jurkāna un PCTVL izveidota un no Maskavas atklāti vadīta valdība. «Krievijas uzvara» jau būtu valdība, kurā būtu pārstāvēta PCTVL vai Jurkāna Tautas saskaņas partija, vai arī tāda, kas Saeimā tiktu apstiprināta ar to atbalstu un kuras pastāvēšana būtu atkarīga no šīs partiju apvienības labvēlības.

Izdarot atbildīgu izvēli par labu kādai no partijām, katram vēlētājam ir jāņem vērā, ka viņš reizē balso arī par šīs partijas iespējamajiem sabiedrotajiem nākamajā valdībā.

Tāpēc Diena aicina savus lasītājus nebalsot ne par PCTVL, ne par tām partijām, kuras nav skaidri un nepārprotami paziņojušas, ka nesadarbosies ar PCTVL un ar Jurkāna vadīto TSP.

Acīmredzot nav nejaušība, ka partijas, kuras nav vēlējušās skaidri paziņot par savu attieksmi pret iespējamo sadarbību ar šiem prokrieviskajiem spēkiem, ir tieši tās, kuras saņem dāsnu finansējumu no Ventspils uzņēmumiem. Ventspils mērs Aivars Lembergs pirms vēlēšanām ir vairākkārt pateicis, ka uzskata Jāni Jurkānu par piemērotu kandidātu Latvijas ārlietu ministra amatam. Savukārt Alfrēds Rubiks ir ieteicis tiem vēlētājiem, kuri nevēlas balsot par viņa partiju, atdot savas balsis par LSDSP vai par Zaļo un zemnieku savienību, ar to skaidri norādīdams, kurus politiskos spēkus uzskata par saviem sabiedrotajiem nākamajā Saeimā.

Diena aicina nebalsot par LSDSP, kura koalīcijā ar Rubika — Jurkāna bloku Rīgas domē jau tagad īsteno klaji promaskavisku politiku, turklāt solītā sociālā taisnīguma un rīcības atklātuma vietā piedāvā interešu konfliktu un apšaubāmu saimniecisku darījumu skandālu virkni.

Mēs aicinām nebalsot par tā dēvēto Zaļo un zemnieku savienību, kas ar Ventspils oligarha atbalstu steigā izveidota īsi pirms vēlēšanām un kuras līdere Ingrīda Ūdre pat vēlēšanu priekšvakarā nevēlējās atbildēt, vai piekritīs sadarboties ar Jurkāna PCTVL, toties ir paziņojusi, ka alternatīva ES Latvijai esot lata devalvācija un Krievijas «neizmērojamie tirgi».

Nevar uzticēties arī TB/LNNK, kas Saeimā arvien darbojas kā Ventspils tranzītbiznesa interešu pārstāvji. Turklāt pašreizējā Rīgas domes koalīcija tapa iespējama, pateicoties tieši šai apvienībai.

Diena aicina balsot par kādu no tām partijām, kuras ir darbos apliecinājušas vai ir nepārprotami un bez atrunām paziņojušas, ka vēlas redzēt Latviju kā demokrātisku, drošu un pārtikušu, brīvā tirgus principos balstītu, modernu, nacionālu valsti — NATO un ES valsti.

Šīs partijas ir: Latvijas ceļš, Tautas partija un Jaunais laiks.

Katrai no šīm partijām ir trūkumi, katra ir pelnījusi krietnu devu pārmetumu un kritikas. Taču vēlēšanas nav pārcilvēku konkurss. Jāizdara pragmatiska izvēle — jāizvēlas darba ņēmēji, kuri spēs un pratīs turpināt līdz šim kopumā sekmīgo (sekmīgāku nekā vairākumam pēckomunisma valstu) Latvijas saimniecisko un politisko attīstību. Katrā ziņā par šīm partijām nav jāšaubās, ka tās būs uzticīgas Latvijas vienmēr rietumnieciskajai orientācijai.

Skaidri un nepārprotami Latvijas nākotni NATO un ES redz arī Pirmā partija. Arī tās deklarētā apņemšanās balstīt politiku uz kristīgās ētikas pamatiem ir pievilcīga un noteikti atbalstāma. Taču jāņem vērā, ka par šo partiju, kura itin daudziem vēlētājiem par reālu alternatīvu pēkšņi kļuvusi tikai pēdējā nedēļā, mēs patiesībā gandrīz neko nezinām. Balsojot par šo partiju, katram ir pašam jāizlemj, vai viņš ir ar mieru uzņemties arī risku varbūt vilties.

Nosauktajām astoņām partijām ir reālas izredzes iekļūt Saeimā. Tās balsis, kuras būs atdotas par Saeimā neiekļuvušajām, tiks sadalītas starp tām, kuras Saeimā iekļūs. Tāpēc atdot savu balsi par partiju, kurai nav izredžu pārvarēt 5% barjeru, nozīmē atdot to šīm astoņām un atteikties no iespējas pašam izlemt, kurai tieši. Jāņem vērā, ka vislielākā ieguvēja no šīm protesta vai vēlmju domāšanas balsīm relatīvi būs PCTVL, kura tādā veidā iegūs vietas papildus tām, kuras šai partijai nodrošinās tās parastais stabilais elektorāts, kas šīm vēlēšanām ir īpaši mobilizējies. Tāpēc arī neiet balsot faktiski nozīmēs atbalstīt pirmām kārtām jurkāniešus.

Vēlēšanas nav protesta demonstrācija. Vēlēšanas nav arī loterija, it īpaši šīs vēlēšanas, kurās nevar atļauties uz labu laimi likt uz kādu partiju, iepriekš nezinot, kāda valdības kombinācija rezultātā izkritīs. Pirms iemest izvēlēto sarakstu vēlēšanu urnā, jāuzdod sev jautājums — vai esmu pārliecināts, ka šajā brīdī neizmetu savu un savas valsts nākotni?u

Diena