mans sviests

16.10.03 23:02
Biju kultūras pasākumā. Skanēja mūzika. Visi ēda un iedzēra. Lēnām staigāja, sarunājās un sveicinājās, it kā iepriekš nebūtu satikušies simts gadus. It kā jau visiem droši vien gribējās iepirkties, taču mēģināja valdīties. Ja neņem vērā atsevišķus izlēcējus. Kā vīrieti, kas rosījās sieviešu apakšveļas nodaļā. Kā mani, kas ziņkārīgi pētīja uz ledus nomestos, svešajiem (Svešajiem?) līdzīgos astoņkāju rumpjus. Kā pāri, kas pretēji smalko aprindu hronikās redzētajam atgādināja parastus dzērājus ar zilām lūpām, sarkanu boa un pēdējā brīdī ar želeju pieziestiem sirmiem matiem. Nu tādā garā. Savu mūžu nebiju redzējis, ka veikalā tik maz iepērkas, bet tik daudz vienkārši nobumbulē atlikušo vakara daļu. Pats nopirku maizīti. Vienu skalu groziņā, otru pavisam parastu. Bet ne jau par to man gribējās stāstīt, saproti?