- 8.7.06 20:18
-
Juris Visockis: "Piemēram, mans slinkums izpaužas tādējādi, ka man ir liela izdevniecība. Čakliem izdevējiem ir mazas izdevniecības, viņi paši personīgi tiekas ar katru autoru un paši pat rediģē visus tekstus. Bet man ir sadalīta atbildība – galvenie redaktori, vietnieki, mārketinga daļa un tamlīdzīgi. Visīstākā slinkuma izpausme, vai ne?"
Oi, nevaru, šis vispār ir izcils: "..Ir viena lieta, kas man šobrīd it kā visvairāk sāp, jeb es to tā sevišķi saasināti izjūtu. Tā ir kārtējā klišeja, proti – par tā dēvēto godīgumu. Tieši par latviešu godīgumu. Kā vispār radās šī leģenda par latvieša godīgumu? To savulaik smagi audzināja vācietis, ar savām gan labajām, gan sliktajām īpašībām, tostarp arī pirmskara ulmaņlaiki sabiedrībā ieviesa noteiktus godīguma standartus. Un kas notika padomju laikā? Pats zini – dažādi tur bija ar to godīgumu, bet nav izslēgts, ka arī šis laiks kaut ko pie šī godīguma pielika klāt. Tas bija tas utopiskais godīgums, ka viss mums ir kopīgs, ka zagt nav labi un tā tālāk. Lūk, un man ir tāda sajūta, ka tas latvieša godīgums, tas standarts, kas vairāk būvēts uz Ulmaņa sviesta kalniem, šodien pasaulē ir absolūti nekonkurētspējīgs. Arī no tevis dzirdu šīs dažādo sāpju izpausmes, un ir sajūta, ka mums vēl daudziem diemžēl ir pārāk augsta šī arhaiskā godīguma latiņa."
Te vēl:
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=14894372