- 23.5.06 18:05
-
Baigais slinkums rakstīt, kā bija, ko darīja. Tāpēc tikai drusku.
Pamanīju, ka pēkšņi ļoti patīk satikt kaut kādus, bieži vien iepriekš nepazīstamus, cilvēkus, runāties ar viņiem. Nē, ne jau gluži ar kuru katru, protams. Tāds vienkāršs prieks. Uztverot to nevis kā ierastu ikdienas sastāvdaļu, bet kā kaut ko īpašu; un apbrīnot visu, ko viņi dara, jo liekas, ka visiem viss tik labi sanāk un viss ir tik aizraujoši.
Un tad iedomājos, kad atbraukšu atpakaļ, kādu laiku arī ikvienu sastapšanos vēlēšos uzlūkot kā kaut ko brīnumainu, īpašu, man patiks viss, ko cilvēki dara, un droši vien es ātri sakritīšu uz nerviem gan sev, gan citiem. Pēc tam tas pāries.