- 10.10.03 20:18
- Jau otro dienu. Tev kāds blakus runā un runā, bet tu neklausies, tikai raugies kaut kur nebūt un pie sevis domā – tā nav, nu ko viņš/viņa tur gvelž. Un, liekas, virsū tev spiežas viss pasaules smagums un vēl. Braucot mašīnā tev gribas raudāt, naktī – aizmigt, bet no tā, kas galvā, - vienkārši vemt. Triekt visus ellē un/vai pavēlēt skaitīt lūgšanas. Sūtīt pisties dirst. Pat ja tev saka, ka mīl tevi, tu netici. Vai nodomā – ko tad tas dod. Lai gan vēl pirms brīža tieši to tu vēlējies. Tu nezini, ko gribi. Tu vispār neko nezini. Un negribi. Gribi to, ko nezini.