mans sviests

13.4.06 20:31
Dena Dimiņa raksts par Riharda Bargā Labi ir izdevies baigi labs, bet dažas vietas ir pat bargi labas (piedod, Rihard, labas ir arī tās vietas, kas par grāmatu, bet šī tāda universāla):

«Filma banāla, sižets lineārs, sakonstruēts, dominē jaungrieķiskas ārišķības [runa ir par kaut kādu grieķu kino]. Kāda krieviete, labticīgi pieņēmusi darba piedāvājumu ārzemēs, nonāk miskastainā Grieķijas nostūrī, tiek iesaistīta prostitūcijā utt. Filmas izskaņā šī sieviete, zaudējusi darbu un veselību, iedzīta «vājprātā un trubā», stāv uz kāda Atēnu grausta jumta un risina iekšējo monologu: «Kā gan ar mani, kas mīlējusi visu pasauli, varēja notikt kaut kas tāds?» Nav īpaši oriģināls jautājums, var teikt, bet filmas kontekstā tas neitralizē manipulācijas, kuru klātbūtne ir pārāk jūtama citās līdzīgās filmās, piemēram, Lilja 4 ever un Dancer in the Dark. Krievu sievietes atbilde uz šo jautājumu ir lēciens citā dimensijā. Vai pašnāvība ir likumsakarīga? Vai viņas jautājums ir tikai retorisks? Tas uzjundī citus neskaitāmus jautājumus iz bērnības, uz kuriem pieaugušajiem allaž bija gatava Sfinksas cienīga atbilde: «Tā dzīvē notiek, bērniņ. Izaugsi liels, sapratīsi.» Jāatzīst, ne sūda neesamu sapratis.»

Jā, Den, starp citu, to brošūru laikam tā arī neesmu redzējis.

UPD. Oi, sasmējos vēl par Eipuru un odekolonu Šarms. Lai ko ņerkstētu kads tur Satori, šī raksta dēļ vien ir vērts nopirkt (vai nozagt) šo Karoga numuru