- 1.10.03 14:10
-
Iztēlojos, ka nedrīkstu ieiet kādā no sava dzīvokļa istabām, iedomājos, ka tā ir, pieņemsim, Zilbārža istaba. Ka tur guļ visas manas nožņaugtās sievas. Bet jau pēc mirkļa šo aizliegumu aizmirstu, istabā ieeju, un nav tur nekādu sievu. Ne dzīvu, ne mirušu.
Ik pa laikam man zvana no nepazīstamiem numuriem:
- Meiteni gribi? – aizdomīgi jutekliskā balsī prasa kaut kāda skuķe.
- Negribu.
- Tad kāpēc mums ir tavs numurs?