mans sviests

26.11.05 16:00
Rakstu tikai tāpēc, ka par to maksā. Es zinu, ja uzrastīšu tik un tik, saņemšu tik un tik. Varēšu nopirkt to un to. Vai samazināt negatīvo bilanci par tik un tik. Es varu uzrakstīt jebko. Tikai palūdziet. Es piekritīšu. Jo atteikt neprotu, tāpēc, ka zinu - samaksās. Ja uzrakstīšu labi, varbūt kādam būs savs prieciņš, man pašam - vismaz nebūs kauns. Ja uzrastīšu draņķīgi - tāpat ātri aizmirsīs. Ja nemaksātu, diezin vai kut ko rakstītu. Nu jau vairs ne. Pilnīgi noteikti ne. Es nezinu, ko darītu. Es vispār neko neprotu. Tāpēc jau rakstu.
Mūžībai ar to ir krietni vien par maz. Teiksim, tāds Vilis Lācis arī rakstīja tikai tāpēc, ka maksā. Bet kurš gan viņu mūsdienās tik ļoti atcerētos un skaitītu "Vilis Lācis kakāt sācis", ja ne visa tā politika. Un lieliskā iespēja pielikt savu rakstāmo arī pie Sibīrijā aizsūtāmo likteņiem.
Cibā rakstu, lai gan neviens par to nemaksā. Māc šaubas, vai maz varu to atļauties. Droši vien jābeidz.