- 12.8.05 12:24
-
Tā tas beidzas. Nāk it kā uz satikšanos, sanāk kopā, līdz attop, ka šaja telpā, kur ir tādas melnas ēnas un šļūkājoši soļi un pusbalsis, tā cilvēka, kuru tu esi pazinis, nu kaut ko tev viņš ir nozīmējis, ka šajā telpā viņa nav. Tā ļoti nav. Un tas, kas tur guļ, ir kaut kas pilnīgi cits. Un nevienam nenāk ne prātā kā fotogrāfam par Belševicas dullo Paulīni iesaukties: skaista gan nelaiķe. Jo nav ne skaista, ne nelaiķe. Skaistā nelaiķe jau ir paslēpusies kaut kur pavisam citur, tajā vietā, ko visi sanākušie bij maldīgi domājušies apmeklēt, bet vismaz šodien vēl neatrada.
Pēc tam nācu mājās, ik pa brīdim satiku kādu, kas vēl vienmēr steidzās turp. Aizmirsuši, ka dzīvos pie mirušajiem meklēt nav vērts.
Bet puķes gan šodien nepirkšu. Kamēr pāries tā smarža.