mans sviests

22.3.05 17:38
es bērnībā reiz biju sasirdzis un skolas apmelējuma vietā teļļuku pa dienu skatījos. Rādīja Ļeņingradas TV ierakstu - pāris VIA Menuets dziesmu. Pirmo akordu laikā tv diktōrs ar ļoti nostādītu balsi noskaldīja komprimētu dziesmu tekstu pārlikumu krieviski.
"PaKA ja siģel u kasTRA, kto-ta ukral majevo žerebCA."
labi, ka ne "spizģil" - to es tikko nodomāju.

vispā interesanti, vai mēs maz jēdzīgas tukošanas ietises piedzīvosim. gribas domāt, ka nē, jo tad cilvēkiem toč būs hanuriki. atceros, pēc 9.klases mūs norīkoja konfekšu fabrikā "Uzvara" strādāt, no lauku darbiem Lotosā astmātiķa birka atsvabināja. Norīkoja mani pie Koļas, marmelāžu kravām kastes no koka dēlīšiem kopā naglot. Koļa puisis bij mazrunīgs, toties bieži teica "bļa(ģ)". Es togad biju puspajokam rakstiņu uzcepis par matu kā vokālo interpunkciju (parādīju vienam žurnālistam, viņš teica, ka es esot nojūdzies). Nu, lūk, bet Koļa man ļāva skaidrāk saprast mata sementisko lauku smalkumus. Es pirmajā nedēļā vien uzskaitīju 14 atsevišķas "bļa" nozīmes, kuru veiksmīgai tulkošanai bija nepieciešamas visas maņas un precīza konteksta analīze. Pa tām trim nedēļām pamatīgi pacēlos. Ne velti Koļa šķiroties spieda roku un teica: "Skoka u ķa tam astalas? Dva goda? Tak vot atmataj bļa dvojku i k nam - ka mņe tojesķ."

a to rakstiņu es vēlāk universitātē pamatīgi pārstrādāju. žēl, pazaudēju - tur spīdošu piemēru bija tujeva huča sarakstīts. iedevu vienam jeņķu doktorantam palasīties, viņš oslō disertāciju akurāt par matu rakstīja. aizbrauca ar visu manu kladīti. tā es visu pasēju... skolas laika pantiņu burtnīcas ar visas izmētātas. būtu vismaz ko dēlam parādīt. nav jau vēl tā dēla, tas tiesa, bet nav jau arī vēl vakars... Проснуться brāl, уже жрет
vispār viena burtnīciņa varētu būt pie Ainara, būs jāpavaicā. zini, tas Jauns mēness nāk no viena mana pantiņa māsai. vārda dienā vai varbūt dzimšanas.
nda, aizdomājos es tikko pamatīgi... diez, vai to kāda tukošanas mašīna arī spētu pamanīt?