mans sviests

1.9.03 20:05
Braucu no mājām atpakaļ uz darbu. Tieši tai brīdī, kad pirmie nepacietīgākie droši vien jau posās uz stadiona pusi. Krustojumā pa garāmbraucoša trolejbusa aizmugures logu mani nopētīja melnmataina meitene. Uzreiz varēja redzēt, ka baigi sataisījusies. Vai nu uz stadionu, vai vienkārši tāpat - pirmais septembris taču. Nu jā, un viņa nopētīja mani tā, it kā manā vietā pie stūres sēdētu kāds cits. Katrā ziņā ne tas es, kuru pazīstu no attēla spogulī. Vai draugu un mīļoto cilvēku iepriekšparedzamās reakcijas. Ne tas es, kuru kā nerunīgu un klusu kolēģi pazīst darbā. Kurš no rītiem drebinādamies kails vāra kafiju. Ne tas es, kurš piekusis un pats sev apnicis šovakar vēlu atgriezīsies mājās un atklās, ka viss labākais vīns jau izdzerts. Tad viņa novērsās, trolejbuss aizbrauca, es izgriezos uz galvenās ielas. Bet ko gan viņa tādu ieraudzīja?