- 16.11.04 16:01
-
Bērnībā vakars vienmēr sākās ar skaņu. Parasti tā bija skaņa, ar kādu mašīna uzbrauca kalnā, un pamazām izdzisa motora rūkoņa. Tur, augstāk, aiz poliklīnikas un zāģētavas, aiz meža. Dažām mašīnām stāvā kalna vidū bija jāpārslēdz ātrumi, tie bija tādi veci gaziki bleķa kravas kastēm, tad nu likās, ka mašīna tūliņ apstāsies un sāks ripot atpakaļ, un ātrumkārba krakšķēja un brakšķēja. Bet tas nav svarīgi. Galvenais bija tā rūkoņa - garām mājai, tad kalnā, tad izdziest, līdz iestājas klusums.
- Mammu, vai ir vakars? - es prasu.
- Kāpēc tev tā liekas?
- Tāda skaņa.
rakstīt sindicēt komentāri draugu draugi friends friends stats