mans sviests

12.11.04 16:41
kad tu vakaros domā, ka tas otrs varētu nepārnākt, piemēram, ielas slidenas, kāda neuzmanīga kustība, briesmu lietas notiek ik dienu, tu iztēlojies līdz pēdējam sīkumam, tev noteikti zvanītu, tu brauktu uz slimnīcu, vēl pēdējo reizi viņu pazītu, kā jau parasti filmās, un pēc tam – pēc tam nekas.

kad tu klusībā domā, ka varbūt spētu pat nogalināt, varbūt nožņaugt vai noslīcināt, ja vien zinātu, ko pēc tam, kā viņu dabūt prom no mājas, kā labāk paslēpt visas pēdas, kā dabūt laukā no sirdsapziņas, un pēc tam – pēc tam nekas.