mans sviests

29.8.03 11:04
Izkūņojos vēlu. Pudele vīna vakar vakarā, saule šorīt no rīta un apziņa, ka tāpat šovakar mājās neatgriezīšos ātrāk par pusnakti piedabūja mani nekur nesteigties, ieslēgt mājas kompi un tāpat vien paknibināties. Dīvaini, pat īsziņas no Z' (kas pats par sevi ir jauka parādība) mani īpaši netracināja, kaut gan spēju iztēloties, ka citkārt būtu nikns, ka mani mēģina traucēt.

Atcerējos, ka vakar vai aizvakar, lietus laikā pamanīju divas sen aizmirstas parādības - sievieti ar polietilēna maisiņu galvā un bērnus, kas līdz ceļiem un elkoņiem ņemas pa dubļainu ielasmalas peļķi. Gluži kā «Vārnu ielas republikā» laikam - ar to stiklu peļķē tas bija tur, vai ne? Nu jā, pēc tam izslēdzu kompi, pamanīju, ka termoters aiz loga pārmaiņas pēc rāda pat +20, ierāpos mašīnā un iebāzu šķirbiņā vakar naktī pārrakstīto CD. Nekādu īpašo domu galvā nebija, jo kādas gan vispār var būt domas, ja brauc pa maršrutu, kuru vidēji 1,5 reizes veic gandrīz katru darbadienu. Un Griškovecs ansambļa Bigudi pavadījumā stāstīja apmēram to pašu, tikai krietni vien vienkāršāk.