- 13.6.03 21:10
-
- Nekad neatbildi UZ MANA mobiļņika zvaniem, skaidrs? – viņa piesarkusi kliedza. – NEKAD! Vispār neķeries tam KLĀT!
Bet tas jau bija pēc tam.
Vienunakt gulšņāju vannā, dzēru vīnu un rakstīju tai pašai meitenei īsziņas. Kaut ko par vientulību, neiztiku pat bez dzejas citēšanas – liekas, tas bija Pasternaks. Vai varbūt Brodskis. Taču atbildes saņēmu vienu par otru dīvainākas. Īpaši mani satrauca pēdējā: «Antidepresanti beigušies, vai?»
Līdz šim viss bija gājis puslīdz gludi, un še tev – nepateicība ir pasaules alga. Taču pienāca vēl viena īsziņa: «To visu nerakstīju es. Tas bija viņš.»