- Atkal dzejas dienas
- 10.9.04 08:48
- No rīta, braucot garām mazajam parkam, turpat uz ielas stūra, blakus nelielajai mājiņai, kur kādreiz dzīvoja dārzu un parku dārzniece, pēcāk bija humpalu veikaliņš, bet tagad - neatceros, blakus mājiņai pie ielu gaismas staba zvārojās cilvēks. Tāds gara auguma, pagalam kārns, pusgarā melnā ādas mētelī, ar brillēm un matiem, kas tā kā drusku pa garu. Nekādi nespēja tikt uz priekšu. Kā atrauj vienu kāju no zemes, otra noliecas un draud rumpi gāzt atmuguriski zemē. Gaiss tik dzidrs, tik dzidrs. Rudens.